Spraigas pastaigas noteikti veicina labāku veselību, apgalvo ārsti.
Daudzi no mums ir izvirzījuši sev mērķi katru dienu iziet 10 000 soļu, taču ne visi apzinās, kā šāda strauja iešana ietekmē mūsu veselību, jo īpaši asinsspiedienu. Kardiologi žurnāla Eatingwell lappusēs par to ir detalizēti stāstījuši.
Tiek norādīts, ka ir vairāki iemesli, kāpēc pastaigas var pozitīvi ietekmēt asinsspiediena rādījumus.
1. pastaigas stiprina sirdi
“Staigāšana ir aerobas vingrinājums, kas stiprina sirdi. Stiprāka sirds ar mazāku piepūli var sūknēt vairāk asiņu, kas mazāk noslogo artērijas un pazemina asinsspiedienu,” skaidro Amerikas Sirds asociācijas (American Heart Association) doktors Raiens Kēpls (Ryan Koeple, MD, MPH).
Ja sirds ir stipra, asinis efektīvāk cirkulē uz muskuļiem un orgāniem, tiek uzturēta veselīga asinsrite un stabils asinsspiediena līmenis.
2- Pastaigas uztur asinsvadus veselus
“Regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo asinsvadu veselību, stimulējot slāpekļa oksīda izdalīšanos – molekulas, kas palīdz atslābināt un paplašināt asinsvadus, veicinot labāku asins plūsmu un pazeminot asinsspiedienu,” saka Kepls.
Pastāvīgi aktīvi staigājot, artērijas kļūst elastīgākas, kas ir svarīgs faktors veselīgas asinsrites un asinsrites uzturēšanai.
“Ikdienā vairāk staigājot, samazinās artēriju stīvums un uzlabojas artēriju sieniņu lokanība, kā rezultātā pazeminās sistoliskais asinsspiediens un sirds tiek mazāk noslogota,” saka Hani Demo, medicīnas doktors, kardiologs-elektrofiziologs un Amerikas Sertificēto kardiologu kolēģijas loceklis.
3- Pastaigas palīdz tikt galā ar stresu
Arī ātra pastaiga var efektīvi mazināt stresu.
“Spraigas pastaigas ir spēcīgs līdzeklis stresa mazināšanai, jo tās samazina stresa hormona kortizola līmeni, kas laika gaitā var veicināt paaugstinātu asinsspiedienu,” norāda Kepple.
American Heart Association publicētais pētījums liecina, ka cilvēkiem ar normālu asinsspiedienu, bet paaugstinātu kortizola līmeni var būt lielāks hipertensijas attīstības risks. Līdz ar to stresa pārvaldība var novērst augsta asinsspiediena rašanos.
4- Pastaigas palīdz kontrolēt svaru
Pastaigas var palīdzēt uzturēt veselīgu svaru, kas ir cieši saistīts ar asinsspiedienu.
“Regulāra staigāšana veicina jutību pret insulīnu, nedaudz samazina tauku nogulsnēšanos un sistēmisko iekaisumu – šie metaboliskie efekti mazina asinsvadu disfunkciju un asinsspiediena paaugstināšanos ilgtermiņā,” skaidro medicīnas zinātņu doktors Srihari Naidu, intervences kardiologs.
Pētījumi liecina, ka svara zudums samazina gan sistolisko, gan diastolisko asinsspiedienu, un, jo lielāks svara zudums, jo lielāks asinsspiediena kritums, īpaši cilvēkiem ar augstāku ĶMI.
“Pat neliela liekā svara zaudēšana – tikai 2 līdz 5 kilogrami – var ievērojami samazināt asinsspiediena rādījumus,” piebilda Kepls.
Pētījums par 10 000 soļu un asinsspiedienu
Lai gan 10 000 soļu bieži tiek uzskatīti par zelta standartu, zinātniski pierādījumi liecina, ka ieguvumi sākas jau krietni pirms tam.
Nesen žurnālā Oxford University Press publicētajā pētījumā konstatēts, ka lielāks soļu skaits un intensīva staigāšana ir saistīta ar mazāku sirds un asinsvadu slimību, sirds mazspējas un insulta risku.
“Katrs par 1000 soļu palielināts soļu skaits samazināja sirds slimību un insulta risku par 17 procentiem. [в исследовании]”,” skaidroja Naidoo.
Taču, tiklīdz cilvēki sasniedza aptuveni 10 000 soļu, efekts palēninājās, kas liecina, ka vairāk nekā 10 000 soļu nesniedz papildu aizsardzību.
Citā pētījumā, kas publicēts žurnāla The Lancet lappusēs, tika konstatēts, ka nav nepieciešams veikt 10 000 soļu, lai novērotu uzlabojumus. Aptuveni 7000 soļu dienā jau samazina sirds un asinsvadu slimību risku par 25%.
Svarīgs ir arī jūsu staigāšanas temps. Saskaņā ar pētījuma datiem ātra staigāšana ievērojami samazina asinsspiedienu cilvēkiem gan ar hipertensiju, gan ar prehipertensiju.
“Tas liecina, ka intensitātei (ātram tempam) ir nozīme, lai gan arī kopējais apjoms ir svarīgs,” skaidroja Demo.
