Foto: no atvērtiem avotiem
Miljoniem cilvēku paliek nomodā nakts vidū, un ir pamatoti pierādījumi, ka viņu smadzenes šajā laikā darbojas citādi.
Zinātnieki arvien biežāk apgalvo, ka cilvēka smadzenes nav pielāgotas tam, lai paliktu nomodā pēc pusnakts. Šajā diennakts laikā mainās emocijas, domāšana un pat morālās barjeras, un strauji pieaug impulsīvas rīcības risks. Kas notiek ar cilvēka smadzenēm naktī un kāpēc cilvēks nav pielāgots palikt nomodā, stāsta RBC-Ukraina, atsaucoties uz pētījumu, kas publicēts žurnālā Frontiers in Network Psychology.
Kas notiek ar smadzenēm pēc pusnakts
Nakts, šķiet, ir atpūtas laiks, taču, raugoties no neirobioloģiskā viedokļa, tas ir periods, kad mūsu smadzenes sāk darboties pēc citiem likumiem.
Pēc Hārvarda universitātes pētnieku datiem, pēc pusnakts samazinās to nervu sistēmu aktivitāte, kas atbildīgas par paškontroli un kritisko domāšanu. Taču pastiprinās reakcija uz negatīviem stimuliem, trauksmi, bailēm un vientulību.
Cilvēks, kurš šajā laikā neguļ, apkārtējo pasauli uztver drūmāku, nekā tā ir patiesībā. Tāpēc negatīvas domas, izmisums un bīstami impulsi – sākot no pārēšanās līdz alkohola pārmērīgai lietošanai vai pat pašdestruktīvai uzvedībai – biežāk rodas naktī.
Prāta teorija pēc pusnakts
Vairāki neirologi ir izvirzījuši hipotēzi par prātu pēc pusnakts. Tā skaidro, ka cilvēka uzvedību regulē dabisks 24 stundu ritms – diennakts cikls. Dienas laikā mūsu smadzenes ir noskaņotas darbībai, mācībām un sociālajiem kontaktiem. Naktī tās pāriet atjaunošanās stāvoklī.
Ja cilvēks šo ciklu izjauc, piemēram, strādājot naktī vai cīnoties ar bezmiegu, smadzenes nonāk disonanses stāvoklī. Neirotransmiteri, kas regulē garastāvokli un motivāciju, maina savu darbību, kas palielina uzņēmību pret risku un vājina loģisko domāšanu.
Evolūcijas skaidrojums
Evolūcijas gaitā cilvēki gulēja naktī, kad medības nebija iespējamas un briesmas draudēja burtiski tumsā. Tāpēc mūsu smadzenes ir pieradušas būt modrības un modrības režīmā diennakts tumšajā laikā. Kādreiz tas palīdzēja izvairīties no plēsējiem, bet mūsdienās tas noved pie nakts paaugstinātas jutības – cilvēks pārspīlēti reaģē uz draudiem, pat iedomātiem.
Kāpēc nakts ir riska laiks
Pētījumi liecina, ka laikā no pusnakts līdz 6.00 no rīta pašnāvības risks ir trīs reizes lielāks nekā dienā. Šajā laikā palielinās arī pārdozēšanas un nelegālo vielu lietošana.
Teorijas autori min divus piemērus. Pirmais ir narkomāns, kurš veiksmīgi kontrolē savu tieksmi pēc narkotikām dienas laikā, bet nespēj to izdarīt naktī. Otrais ir students, kurš bezmiega dēļ pakāpeniski zaudē cerību un spēju racionāli domāt. Abas situācijas parāda, kā “prāts pēc pusnakts” var kļūt bīstams.
Ko saka pētnieki
“Miljoniem cilvēku nakts vidū ir nomodā, un ir pārliecinoši pierādījumi, ka viņu smadzenes šajā laikā darbojas citādi. Mums šis jautājums ir jāizpēta dziļāk, jo tas tieši ietekmē cilvēku veselību un drošību,” norāda Hārvardas neirozinātniece Elizabete Klurmena.
Pagaidām zinātnieki pilnībā neizprot, kā miega trūkums un izmainītais diennakts ritms ietekmē atalgojuma sistēmu – tas ir, kā smadzenes novērtē savu darbību sekas. Tas ir svarīgi profesijām, kurās strādā nakts maiņās: ārstiem, pilotiem, policistiem, glābējiem.
Miegs kā drošība
Miega trūkums izjauc līdzsvaru starp dopamīnu, serotonīnu un kortizolu – vielām, kas regulē motivāciju, emocijas un stresu. Kad šie procesi mainās, cilvēkam ir grūtāk adekvāti novērtēt realitāti, kontrolēt impulsus un pieņemt lēmumus.
Zinātnieki uzsver, ka pat dažas naktis pēc kārtas bez normāla miega var mainīt pasaules uztveri – tā šķiet naidīga un nākotne bezcerīga.
Ko darīt, ja nevarat gulēt
Eksperti iesaka izvairīties no darba, emocionāliem lēmumiem vai aktīvas sīkrīku lietošanas pēc pusnakts. Ja bezmiegs kļūst par regulāru parādību, ir svarīgi apmeklēt miega medicīnas speciālistu. Labākā stratēģija ir ievērot stabilu grafiku: iet gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā, pat nedēļas nogalēs.
Komentāri:
