Palikt attiecībās bez mīlestības nozīmē nepārtraukti dot, bet nesaņemt pretī pretī pretī.
Šķiršanās ir tēma, par kuru reti tiek runāts bez nosodījuma. Bieži vien sabiedrībā tā tiek uztverta kā sakāve, mīlestības beigas vai ģimenes iziršana. Tiek uzskatīts, ka šķiršanās nodara neatgriezenisku kaitējumu bērniem: tā veido viņu bailes no tuvības un negatīvu attieksmi pret laulību.
Tomēr psihologi pierāda, ka šķiršanās var būt jaunas dzīves sākums – gan pieaugušajiem, gan bērniem -, ja tā tiek veikta ar cieņu un apzināti.
Vecāku attiecības veido mīlestības modeli bērnam.
Svarīgākais arguments pret “palikšanu bērnu dēļ” ir tieši bērni.
Ģimenē bērns pirmo reizi redz, kas ir veselīgas attiecības. Ja vecāki dzīvo bez cieņas, uzticības un siltuma, viņa saņem negatīvu mīlestības modeli, kurā valda aukstums, spriedze un briesmu sajūta.
Pat tad, ja pieaugušie cenšas “nestrīdēties bērnu priekšā”, bērns intuitīvi jūt nepatiesību, kas pieaugušā vecumā var izraisīt bailes no tuvības, neveiksmīgu scenāriju atkārtošanu vai pašaizliedzību.
Pētījumi liecina: bērni, kuru vecāki pēc šķiršanās uztur pozitīvu komunikāciju, izaug ar veselīgāku attieksmi pret mīlestību un ģimenes dzīvi.
Dzīve pašapmānā ir emocionāli un garīgi izsīkstoša.
“Normālas laulības” ilūzijas uzturēšana prasa milzīgas pūles. Daudzi cilvēki domā: “Mēs ar to samierināsimies bērnu dēļ,” neapzinoties, kādu cenu par to maksā dvēsele.
Godīguma un emocionālās tuvības trūkums attiecībās izraisa hronisku stresu, izdegšanu un psihosomatiskas problēmas. Apspiestās emocijas – dusmas, neapmierinātība, skumjas – uzkrājas un var izpausties destruktīvā uzvedībā.Lai atjaunotu iekšējo harmoniju, ir svarīgi ļaut sev izdzīvot zaudējumu, pieņemt sāpes un ļaut tām aiziet. Psihoterapija, gan individuāla, gan ģimenes, var palīdzēt mazināt trauksmi, depresiju un atvieglot pielāgošanos jaunai dzīvei.
Nav iespējams atrast iekšējo mieru bez patiesas mīlestības.
Palikt attiecībās bez mīlestības nozīmē pastāvīgi dot bez pretimnākšanas. Kad nav maiguma, atbalsta un tuvības, cilvēks zaudē pats sevi.
Tiem, kas ilgstoši dzīvojuši šādā savienībā, šķiršanās kļūst par vienīgo ceļu uz savu laimi. Šķiršanās, kuras pamatā ir cieņa un godīgums, ļauj:
- atkal gūt dzīves prieku;
- atgūt pārliecību par sevi;
- atjaunot garīgo līdzsvaru.
Galvenais ir kļūt par dzīvu piemēru bērniem par veselīgu mīlestību, kurā sirsnība, brīvība un rūpes par garīgo veselību ir svarīgākas par pacietību vai upurēšanos.
